Ārsta asistenta projekta apraksts
Bieži vien ārsts spēj noteikt, kurš pacients ievēros norādījumus, bet kurš – ne. Lai samazinātu to pacientu skaitu, kuri sliecas „kaitēt” nozīmētai terapijai, ārstam vajadzētu atvēlēt vairāk laika sarunai ar pacientiem. Tomēr praktiski viņam to ir grūti izdarīt lielā „nemedicīniskā” darba dēļ: recepšu rakstīšana, slimības vēstures ieraksti, atskaites, nosūtījumi, cita dokumentācija un administratīva rakstura uzdevumi.
Daļu uzdevumu, arī sarunas ar pacientiem, ārsts varētu nodot māsai, taču to visbiežāk liedz pēdējās kompetence vai vienkārši nevēlēšanās to darīt, jo par to nesaņem papildu samaksu.
Analizējot praksē eksistējošu pacienta ceļu no saslimšanas sākuma līdz atbalstošās ārstēšanas posmam, var redzēt komunikācijas fāzes, t. s. „karstos punktus”, kuros viņam īpaši svarīga ir specifiska informācija: par slimību, pētījuma metodēm, ārstēšanas alternatīvām, zāļu iedarbību, iespējamām blakus reakcijām, slimības gaitu, iespējamām komplikācijām utt.
Balstoties uz pieņēmumiem un ārsta un pacienta savstarpējās komunikācijas analīzi, ir izveidots „Ārsta asistenta” pakalpojuma modelis.
Izvēloties projekta modeli, ir svarīgi saprast medicīnisko problēmu, tāpēc visefektīvāk to paveic CSO menedžera – ārsta – produkta menedžera komanda.
Projekts tiek sagatavots, ievērojot medicīnas iestādes iekšējo kārtību. Lielākās problēmas rada pacienta – ārsta noslēpuma neizpaušana. Daudzos gadījumos tā tiek risināta ar visvienkāršāko pirmā „kontakta” tiesību nodošanu ģimenes ārstam. Pacients, redzot labumu, turpmākai komunikācijai viegli atvērs vārtus, parakstot piekrišanu/lūgumu iekļaut viņu programmā.
Līdzekļi ir visvienkāršākie.
